Kādu dienu man piezvanīja klasesbiedrene, ar kuru es netikos bieži pēc skolas beigšanas un viņa man pastāstīja, kā pārbaudīja savus ģimenes locekļus, kas parādīja viņu īsto seju.
Es piezvanīju Nastjai:
-Sveika, dārgā. Visu laiku bija tik daudz darba, tāpēc nesanāca tev piezvanīt. Kā tev iet?
Atbildē sekoja standarta frāzes. Mēs tik ilgi nebijām redzējušās un tas ir viss ko viņa man atbildēja, tas likās dīvaini. Lūk, ko viņa atbildēja.
-Man iet labi. Esmu šķīrusies no pirmā vīra, aprecējusies jau ar otro vīru un man jau ir divi bērni.
-Oho! – es tevi apbrīnoju. Šķiet ir pagājis tikai pus gads kopš neesam redzējušās viena ar otru! Mēs tikāmies tavā mājas ballītē! Nekas neliecināja par to, ka jūs ar vīru šķiraties!
LASI VĒL: Lūk kā roku forma ietekmēja tavu dzīvi! Baisi, bet patiesi tas tā ir
Viņa atbildēja:
-Mēs tikāmies pirms gada. Pa šo laiku dzīvi var mainīt kardināli.
Nastjai šķita, ka viņas dzīve ir nonākusi strupceļā. Viņa savāca bērnu lietas. Viņai nebija neviena cita, tikai vīrs, viņai nebija kurp iet, bet par spīti tam viņa pieņēma lēmumu aiziet.
Viņa izīrēja dzīvokli un sāka dzīvot normālu dzīvi. Nedaudz vairāk kā mēnesi viss gāja gludi un nekas neliecināja par krasām pārmaiņām. Pavisam negaidot viņa satika Sašu! Draugi, viņa tagad izskatās tik krāšņa! Viņa tik ļoti ir izmainījusies. Mēs vēlāk pēc sarunas satikāmies.
Es jums pastāstīšu, kas ir Nastja. Šī meitene nav parasta meitene no ziemeļiem. Viņai ir ziemeļu tautībām raksturīgās sejas iezīmes. Kas nav visai krāšņas.
Bija brīži, kad Nastja izskata dēļ jutās slikti. Tādos brīžos viņai gribējās izraudāties uz kāda līdzcilvēka pleca, bet grūtos brīžos viņai neviena nebija blakus, jo nevienam nerūpēja kā Nastja jūtas. Viņa nejuta mīlestību no vīra puses, plus viņa arī neilgi pirms aiziešanas uzzināja, ka vīrs viņu ir krāpis ar citu sievieti. Šie visi notikumi lika viņai pieņemt šo smago lēmumu, aiziet no vīra.
Es viņai jautāju – kāpēc viņa to izdarīja? Un viņa man atbildēja, ka viņai ir mammas audzināšana. Viņas māte vienmēr teica: “Lai nemocītu sevi vai vīru, ej prom, ja šķiet, ka vairs viņu nevarēsi mīlēt. Ar vīru nevar dzīvot kā ar radinieku.
Pēc šī notikuma pagāja laiks, un es uzzināju, ka Nastja nokļuvusi slimnīca ar savu jaunāko bērnu. Viņas palātā gulēja arī četrus gadus veca meitenīte. Pie viņas neviens nenāca ciemos, izņemot vecmāmiņu, kura izskatījās ļoti veca. Vecāki bija atstājuši meiteni novārtā un pametuši viņu, bet vecmāmiņai neviens nedeva aizbildniecību, viņas vecuma dēļ. Nastja izlēma šo meitenīti paņemt pie sevis, jo pati zina, cik grūti ir tad, kad ģimene par tevi aizmirst, kad tev ir visgrūtāk un nepieciešama viņu palīdzība. Nastja saprata, ka viņa saviem radiniekiem ir vienaldzīga, jo grūtības esot viņai nebija atbalsta.
LASI VĒL: Kā hercogiene Alba izskatījās jaunībā?
Nastja strādā par skolotāju. Skolā ir pietiekami daudz bērnu, kas nāk no bērnu nama vai arī bērni, kuru vecāki nevelta viņiem pietiekami daudz laika. Tāds laikam ir sievietes liktenis, audzināt bērnus.
Kā jūs domājat, ja ir daudz bērnu ģimenē, visi viņi var būt pilntiesīgas personības? Galu galā, kad viņu ir daudz, jūs aizmirstat par personībām un audziniet viņus kā kaķēnus, kuri pēc tam nonāk pasaulē, kur jūs viņus atdodat gādīgās rokās, lai tikai tie aizbrauktu no jūsu mājām? Vai ir citādāk?