Sēžoties taksometrā lieliskā noskaņojumā, es pat iedomāties nevarēju, kas notiks tālāk. Es biju prieka, mīlestības un jaušamā pavasara gaidīšanas pilna. Es kaut ko dungoju sev zem degungala un izskatījos visnotaļ laimīga.
-Priecājies, ! – pēkšņi ne no šā , ne no tā paziņoja šoferis. – ilgi tev nav atlicis.
-Piedodiet, ko lūdzu?
-Pēc gadiem desmit, kad tevi norakstīs kā nolietotu, uz tevi vairs neviens pat nepaskatīsies…
Es neaprakstīšu tālāko dzēlīgo un riebīgo vārdu apmaiņu no abām pusēm. Manas un šofera domas tā arī nesakrita. Toreiz es nesūdzējos, bet sev “liku aiz auss.” Četrdesmit kaķi, bezcerīgi skarbinošie pie durvīm. Iesākta zeķe mazdēlam uz tualetes galdiņa. Vasarnīca, komunālie un sarunas poliklīnikā. Tā pie sevis iedomājas četrdesmitgadīgas sievietes daži pašpārliecināti kungi.
Bet ko par šo vecumu saka zinātnieki?
Četrdesmit gados ir pats labākais sekss
Nesen manā redzeslokā nonāca kāda interesanta pētījuma rezultāti. Cilvēkus cienījamā vecumā paprasīja atcerēties, kad viņiem ir bijis visaizraujošākais seksuālais piedzīvojums dzīvē.
Rezultāti pārsteidza: izrādījās, ka pats interesantākais notiek nevis jaunībā, bet gan vecumā no 32 – 46 gadiem. Šajā vecumā nav svarīgi vairs tikai dabūt piekrišanu, bet arī veltīt uzmanību savām fantāzijām un jutekliskumam. Tāpat, cilvēki labāk pārzina savu ķermeni, tāpēc ātrāk un vieglāk sasniedz baudas virsotnes. Tas, starp citu, attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm.
LASI VĒL: Padomju laikā šīs lietas bija katrā mājā
Četrdesmit gados vairs nav tik svarīgi būt precētai
Es jau rakstīju, ka pēdējos gados ir novērojama tendence – palielinājies tieši gados vecāku šķirtu sieviešu skaits, kuras agrāk dažādu iemeslu dēļ cietušas to nav darījušas. Gaidījušas, kad izaugs bērni, kad atbrīvosies dzīvojamā platība. Četrdesmit gadu vecumā 65% procentos šķiršanās iniciatores ir tieši sievietes.
Par šīs parādības iemesliem zinātnieki izsakās sausi, taču jēga ir saprotama – šajā vecumā sievietes kļūst pragmatiskākas ar mazāku noslieci uz pašupurēšanos. Vienkāršāk sakot – viņas ir nogurušas vilk visu. Un ja tieši sievietes pašupurēšanās bija tas bruņurupucis uz kura tad laulība turējās, tad tagad tās krahs ir neizbēgams.
Parādās laiks sev
Tautas teiciens “atkal odziņa” nav radies tukšā vietā. Mūsdienu pasaulē sievietei, kurai bērni ir pieauguši un jau devušies savās dzīvēs, pēkšņi uzrodas daudz brīvā laika un enerģijas priekš sevis. Šī īpašība piemīt tikai sievietēm, jo vairums vīriešu savu atvašu audzināšanā ir iesaistīti daudz mazāk. Tieši tāpēc viņu dzīvē nav šis krasais sadalījums kad bērni ir mazi un kad viņi jau ir pieauguši. Sievietēm šī robeža ir ļoti pamanāma gan pēc uzvedības, gan izskata un iesaistīšanās sabiedrības aktivitātēs.
Pasākumu organizētāji lieliski zina, ka lielākā daļa dažādu treniņu, izrāžu un izstāžu apmeklētājas ir tieši sievietes. Liekas, ka viņas pārāk ilgi ir ierobežojušas sevi un tagad uzskata, ka ir pienācis ņemt no dzīves visu.
Starp citu, es esmu ievērojusi, ka ārzemju sociālajos tīklos sieviešu novecošanas problēma ja arī tiek aizskarta, tad tikai tā – garāmejot. Sievietes, protams, pārdzīvo par savu ārējo izskatu, sūdzas par dažādām fizioloģiskām izmaiņām klimaksa periodā, bet kaut kādas masveida kaunināšanas un baidīšanas ar vientuļām vecumdienām nav.
Kāpēc?